Viskozitātes krituma parādība krāsas uzglabāšanas laikā ir izplatīta problēma, jo īpaši pēc ilgstošas glabāšanas krāsas viskozitāte ievērojami samazinās, ietekmējot konstrukcijas veiktspēju un izstrādājuma kvalitāti. Viskozitātes samazināšanās ir saistīta ar daudziem faktoriem, piemēram, temperatūru, mitrumu, šķīdinātāja iztvaikošanu, polimēru noārdīšanos utt., bet īpaši kritiska ir mijiedarbība ar biezinātāju celulozes ēteri.
1. Celulozes ētera pamatnozīme
Celulozes ēteris ir izplatīts biezinātājs, ko plaši izmanto ūdens bāzes krāsās. To galvenās funkcijas ietver:
Biezināšanas efekts: celulozes ēteris var veidot uzbriedušu trīsdimensiju tīkla struktūru, absorbējot ūdeni, tādējādi palielinot sistēmas viskozitāti un uzlabojot krāsas tiksotropiju un konstrukcijas veiktspēju.
Suspensijas stabilizācijas efekts: celulozes ēteris var efektīvi novērst cieto daļiņu, piemēram, pigmentu un pildvielu, nogulsnēšanos krāsā un saglabāt krāsas viendabīgumu.
Plēves veidojošais īpašums: celulozes ēteris var ietekmēt arī krāsas plēvi veidojošo īpašību, padarot pārklājumu ar noteiktu stingrību un izturību.
Ir daudz veidu celulozes ēteri, tostarp metilceluloze (MC), hidroksietilceluloze (HEC), hidroksipropilmetilceluloze (HPMC) utt. Šiem materiāliem ir atšķirīga šķīdība, sabiezēšanas spēja un uzglabāšanas izturība pārklājumos.
2. Galvenie viskozitātes samazināšanas iemesli
Pārklājumu uzglabāšanas laikā viskozitātes samazināšanos galvenokārt izraisa šādi iemesli:
(1) Celulozes ēteru sadalīšanās
Celulozes ēteru biezinošais efekts pārklājumos ir atkarīgs no to molekulmasas lieluma un molekulārās struktūras integritātes. Glabāšanas laikā tādi faktori kā temperatūra, skābums un sārmainība, kā arī mikroorganismi var izraisīt celulozes ēteru noārdīšanos. Piemēram, ilgstošas uzglabāšanas laikā pārklājuma skābās vai sārmainās sastāvdaļas var hidrolizēt celulozes ētera molekulāro ķēdi, samazināt tā molekulmasu un tādējādi vājināt tā sabiezēšanas efektu, kā rezultātā samazinās viskozitāte.
(2) Šķīdinātāja iztvaikošana un mitruma migrācija
Šķīdinātāja iztvaikošana vai mitruma migrācija pārklājumā var ietekmēt celulozes ētera šķīdības stāvokli. Uzglabāšanas laikā daļa ūdens var iztvaikot vai migrēt uz pārklājuma virsmu, padarot ūdens sadalījumu pārklājumā nevienmērīgu, tādējādi ietekmējot celulozes ētera uzbriestības pakāpi un izraisot viskozitātes samazināšanos vietējās vietās.
(3) Mikrobu uzbrukums
Ja pārklājums tiek nepareizi uzglabāts vai konservanti kļūst neefektīvi, pārklājumā var veidoties mikrobi. Mikroorganismi var sadalīt celulozes ēterus un citus organiskos biezinātājus, vājinot to sabiezēšanas efektu un izraisot pārklājuma viskozitātes samazināšanos. Īpaši ūdens bāzes pārklājumi ir laba vide mikrobu augšanai, jo tie satur lielu daudzumu ūdens.
(4) Novecošana augstā temperatūrā
Uzglabāšanas apstākļos augstā temperatūrā var mainīties celulozes ētera molekulārās ķēdes fizikālā vai ķīmiskā struktūra. Piemēram, celulozes ēteri ir pakļauti oksidācijai vai pirolīzei augstākās temperatūrās, kā rezultātā vājinās sabiezēšanas efekts. Augsta temperatūra arī paātrina šķīdinātāja iztvaikošanu un ūdens iztvaikošanu, vēl vairāk ietekmējot viskozitātes stabilitāti.
3. Pārklājumu uzglabāšanas stabilitātes uzlabošanas metodes
Lai samazinātu viskozitātes samazināšanos uzglabāšanas laikā un pagarinātu pārklājuma glabāšanas laiku, var veikt šādus pasākumus:
(1) Pareiza celulozes ētera izvēle
Dažādu veidu celulozes ēteriem ir atšķirīga veiktspēja uzglabāšanas stabilitātes ziņā. Celulozes ēteriem ar lielu molekulmasu parasti ir labāki sabiezēšanas efekti, taču to uzglabāšanas stabilitāte ir salīdzinoši slikta, savukārt celulozes ēteriem ar mazāku molekulmasu var būt labāki uzglabāšanas rādītāji. Tāpēc, izstrādājot formulu, jāizvēlas celulozes ēteri ar labu uzglabāšanas stabilitāti vai arī celulozes ēteri jāsajauc ar citiem biezinātājiem, lai uzlabotu to uzglabāšanas izturību.
(2) Kontrolējiet pārklājuma pH
Pārklājuma sistēmas skābums un sārmainība būtiski ietekmē celulozes ēteru stabilitāti. Izstrādājot preparātu, pārklājuma pH vērtība ir jākontrolē, lai izvairītos no pārāk skābas vai sārmainas vides, lai samazinātu celulozes ēteru noārdīšanos. Tajā pašā laikā atbilstoša daudzuma pH regulētāja vai buferšķīduma pievienošana var palīdzēt stabilizēt sistēmas pH.
(3) Palielināt konservantu izmantošanu
Lai novērstu mikrobu eroziju, pārklājumam jāpievieno atbilstošs daudzums konservantu. Konservanti var kavēt mikroorganismu augšanu, tādējādi novēršot organisko vielu, piemēram, celulozes ētera, sadalīšanos un saglabājot pārklājuma stabilitāti. Atbilstoši pārklājuma sastāvam un uzglabāšanas videi jāizvēlas atbilstošie konservanti, un to efektivitāte regulāri jāpārbauda.
(4) Kontrolējiet uzglabāšanas vidi
Pārklājuma uzglabāšanas temperatūrai un mitrumam ir tieša ietekme uz viskozitātes stabilitāti. Pārklājums jāuzglabā sausā un vēsā vidē, izvairoties no augstas temperatūras un augsta mitruma apstākļiem, lai samazinātu šķīdinātāja iztvaikošanu un celulozes ētera noārdīšanos. Turklāt labi noslēgts iepakojums var efektīvi samazināt ūdens migrāciju un iztvaikošanu un aizkavēt viskozitātes samazināšanos.
4. Citi viskozitāti ietekmējošie faktori
Papildus celulozes ēteriem viskozitātes izmaiņas var ietekmēt arī citi pārklājuma sistēmas komponenti. Piemēram, pigmentu veids un koncentrācija, šķīdinātāju iztvaikošanas ātrums un citu biezinātāju vai disperģētāju saderība var ietekmēt pārklājuma viskozitātes stabilitāti. Tāpēc pārklājuma formulas vispārējais dizains un komponentu mijiedarbība arī ir galvenie punkti, kam jāpievērš uzmanība.
Viskozitātes samazināšanās pārklājuma uzglabāšanas laikā ir cieši saistīta ar tādiem faktoriem kā celulozes ēteru sadalīšanās, šķīdinātāja iztvaikošana un ūdens migrācija. Lai uzlabotu pārklājuma uzglabāšanas stabilitāti, jāizvēlas piemērotas celulozes ētera šķirnes, jākontrolē pārklājuma pH, jāpastiprina pretkorozijas pasākumi, kā arī jāoptimizē uzglabāšanas vide. Izmantojot saprātīgu formulas dizainu un labu uzglabāšanas pārvaldību, var efektīvi samazināt viskozitātes samazināšanās problēmu pārklājuma uzglabāšanas laikā, kā arī uzlabot produkta veiktspēju un tirgus konkurētspēju.
Izlikšanas laiks: 27. septembris 2024